VZB - dullie, kuri sargā un bagātina mūspuses upes 

Rit otrais gads, kopš izveidota Vidzemes zvejnieku biedrība (VZB). Lai gan tās centrs un lielākais biedru skaits ir no Salacgrīvas, tomēr biežāk sarunā ar VZB koordinatoru Jāni Brantu tiek pieminēti Saulkrasti. Tā nu sanācis, ka īstajā laikā viņam iznāca satikties ar Saulkrastu uzņēmējiem, kuriem bija līdzīgas intereses kā Jānim un viņa domubiedriem. Te gan jāprecizē, ka šis Brants ir tas pats Auseklī ik pa laikam pieminētais valsts vides inspektors. Biedrība reģistrēta Saulkrastos, tālab, pretendējot uz sev tradicionālo finansējumu Zivju fondā, sadarbības partneros tiek ņemta Saulkrastu pašvaldība. Tā nodrošina arī nepieciešamo līdzfinansējumu. Dažu ideju īstenošanā tiek lūgta naudas piešprice no pašvaldībām, kurās VZB arī reāli darbojas – t.i., Salacgrīvas un Limbažu. No sarunas sapratīsiet, ka daļēji atbalsts no tām arī tiek saņemts.

Iesākumā VZB iestājās 21 biedrs – pamatā no Salacgrīvas, kas ar vides inspektoriem (arī Aigaru Pūsildu) jau pudu sāls apēduši, tāpat Saulkrastiem, rets no Skultes. Pirmais gads trešo daļu jau atsijājis. Kad biedrības pirmajā pārskata sapulcē bijis jāmaksā biedrunaudu, no aizgājējiem izskanējis, ka no biedrības viņiem nekādas jēgas nav. – Bija saskrējuši arī sava labuma meklētāji, - secina J. Brants. Tas gan neattiecoties uz salacgrīviešiem - tie, kuri iesaistījušies, biedrībā darbojas joprojām. VZB viņš raksturo kā dullos, kuriem rūp mūspuses upes. Tiesa, viņiem pašiem ar kolēģi Aigaru ir arī īpaša ieinteresētība. – Dalība biedrībā ir hobijs, lai varam labāk veikt mūsu tiešo valsts darbu, - atzīst vides inspektori. – Nepieciešamais aprīkojums darbam inspekcijā tika iepirkts vairumā un ne tas labākais, kvalitatīvākais. Tagad, caur VZB piesaistot Zivju fonda līdzekļus, esam iegādājušies tādus „pričendāļus”, ka nesen atbrauca pārbaudītāji no Eiropas Komisijas un slavēja mūs par tehniskajām iespējām, - viens caur otru stāsta Jānis un Aigars. Esam jau Auseklī rakstījuši par aparatūru (lukturiem, novērošanas kameru darbam naktī), kas palīdz vides sargiem ķert malu makšķerniekus. Bet viņi jau arī kļūst gudrāki, tālab VZB mērķis ir nestāvēt uz vietas un pamazām uzlabot savu tehnisko nodrošinājumu.

Abi vides inspektori labi pārzina gan ūdenstilpju vajadzības, gan Zivju fonda mērķus, tālab arī paši nav malā stāvētāji. Jānis daudz laika velta projektu rakstīšanai un iesniegšanai Zivju fondā. Pie Eiropas līdzekļu apgūšanas VZB gan nav ķērusies. Šogad ar Zivju fonda finansējumu pavisam īstenoti 4 projekti. Nupat papildināts inventārs – mājā atgādāta neliela gumijas laiva ar elektromotoru. Jūnijā tīrītas Ķīšupe un Pēterupe. Sarunbiedrs atzīst, ka gājis grūti. Pirmkārt, iesniedzot projektu, nepareizi aprēķināts mēslu daudzums, kas bija jāizceļ no upēm. Viens ir acīmredzamais, bet otrs – oi, oi, kas vēl atklājas ūdenī... Un ne jau laika (vai bebru) zobs pie tā vainīgs, bet bieži vien cilvēki, kuri dažviet upes krastos pat izgāztuves izveidojuši. Upmalās dzīvojošie nākuši laukā no mājām un brīnījušies, kas tie par dullajiem plosās pa viņu upi... Jūlijā jau pieminētajās upēs, arī Inčupē un Aģē ielaisti 16 000 viengadīgo taimiņu. Pērnruden VZB biedri paši Rīgas līcī ķēra taimiņus, slauca un veda uz Tomes zivjaudzētavu. VZB šogad īstenojusi projektus par aptuveni 13 000 latu, tostarp ir gan Saulkrastu pašvaldības, gan pašu biedrības līdzfinansējum.

Fondā iesniegts un jau apstiprināts projekts ne vien taimiņu mazuļu, bet arī nēģu ataudzēšanai un ielaišanai upēs. – Patiesībā zivteles vajadzētu laist vien upēs, kas ir Saulkrastu novada teritorijā, jo šī pašvaldība ir gan projekta iesniedzēja, gan finansiāla atbalstītāja. Bet zivis novadu robežas nešķiro, tās jālaiž tur, kur tām labāki apstākļi izdzīvošanai, - skaidro J. Brants, stāstot, ka zivju mazuļi tiek ielaisti augstāk – Skultē, kas ir Limbažu novada teritorijā. Šogad Limbažu novada Vitrupē VZB ielaida arī zušu mazuļus. Līdzīga situācija ir ar zivju resursu sargāšanu, arī šo nodarbi pašvaldību robežas neietekmē. Bez tam maliķi jau piešāvušies, ka Saulkrastu teritorijā reidi notiek biežāk, un pārcēlušies augstāk pa upi – uz Limbažu novadu. Pagājušoruden vairāk nelikumīgo makšķernieku tur arī noķerts.

J. Brants cer uz labāku sadarbību ar Limbažu novada pašvaldību. Šogad gan finansiāls atbalsts no tās nav saņemts, pērn piešķirta puse no vajadzīgā, tāpēc motorzāģa iegādei, kas nepieciešams upju tīrīšanai, otra puse izlūgta citviet. – Nepatīkami tā staigāt ar izstieptu roku, it kā tas būtu nepieciešams mums pašiem, bet citas izejas nav – tad biedrībai jāiet dibenā. Nevaram taču trenkāt vīrus pa nakti reidos un vēl viņus „slaukt”, prasot naudu, - viņš spriež. Pēc sarunbiedra domām, akūta vajadzība ir attīrīt Aģi, kuras lielākā daļa atrodas Skultes teritorijā. To biedrība nospraudusi kā nākamgada darbiņu. – Skats upē briesmīgs – vienuviet sakrājušies pat simtiem kubikmetru drazu un koku, - viņš stāsta. Lai iegūtu Zivju fonda līdzekļus, ar pašvaldības zīmogu uz iesnieguma vien nepietiek, nepieciešams arī līdzfinansējums. Tāpat VZB labprāt savā pulkā uzņemtu jaunus biedrus, kuri neprasītu, kas viņiem par to būs, bet gan ar savu līdzdalību (varbūt kāds arī finansiālu) līdzētu mūspuses upju zivju resursu saglabāšanā un atjaunošanā.

Regīna TAMANE