Pirmdien un naktī uz otrdienu Valsts vides dienesta (VVD) Valmieras reģionālās pārvaldes organizētajā reidā, kurā piedalījās Vidzemes zvejnieku biedrības un Valsts policijas Limbažu iecirkņa vīri, nelikumīgā nodarbē izdevās pieķert divus maliķus. Pirmdien Salacas lejastecē aptuveni iepretī Vecsalacai berzes vietā spiningojam satikts kāds Salacgrīvas lauku teritorijas iedzīvotājs. Aizturēšanas laikā pie viņa loms nav atrasts, bet nofilmētais rāda, ka tāds bijis. Vīrs arī nav liedzies. Izrādās, savulaik viņš jau bijis pieķerts šādā nodarbē. Inspektors to nav atcerējies, to atgādinājis pats maluzvejnieks. Reida tupinājumā jau tumsiņā Aģē kāds vietējais licis nēģu murdiņu, arī viņš jau agrāk bija nonācis zivju resursu sargātāju redzeslokā. VVD Valmieras reģionālās pārvaldes vecākais inspektors Jānis Brants, tik ilgus gadus veicot šo darbu, jau pazīst maliķu rokrakstus. Viņš spriež, ka šis pats vīrs bijis arī Aģē pavasarī izņemto nēģu murdu autors. Tas gan nav pierādāms un neesot arī nepieciešams. Turpinot reidu, Aģē uziets un izņemts vēl pāris murdiņu. Pēc pusnakts reida dalībnieki atgriezās pie Salacas un tās lejastecē Zirgakmens rajonā uzgāja upē ieliktu zivju tīklu, kurā bija ieķērusies pīle un lašu tēviņš. Abi atbrīvoti. Arī šī tīkla ielicēja rokraksts J. Brantam šķitis pazīstams.

Pamazām laikapstākļi normalizējušies, jūra atgriežas savā vietā un ūdens ieplūst upītēs, līdz ar to sākusies aktīvāka zivju iešana uz nārstu un arī maluzvejnieku darbošanās. Visu šo laiku mierā nav sēdējuši arī zivju resursu sargātāji - ik pa brīdim viņi uzgājuši kādu nelikumīgi izliktu zvejas rīku jūras piekrastē un upēs. J. Brants teic, ka nereti jāizšķiras - izņemt zvejas rīku vai mēģināt pieķert tā ielicēju. Tad tiek vērtēts, vai tam ir vērts kavēt laiku un no kā ir lielāka jēga zivju resursiem. – Nevaram taču atstāt tīklus, kas aizšķērso visu upi, pie tam vēl vairākās kārtās! - spriež vides inspektors. Lai šonedēļ pieķertu maliķus nozieguma vietā, nācies strādāt teju nedēļu. – Tā tie reidos nobrauktie 4000 km oktobrī salasījās… - secina J. Brants.

Regīna TAMANE

 

 

1. Biedrība” VIDZEMES ZVEJNIEKU BIEDRĪBA”

2. Reģistrācijas numurs 40008171197, datums 2011. gada 21. janvāris.

3. Juridiskā adrese: Skultes iela 3, Zvejniekciems, Saulkrastu pag., Saulkrastu nov.,

    LV-2161

4. Ziņas par pārvaldes institūcijas locekļiem:

 

    Biedrības valde (valdes locekļi saskaņā ar statūtiem strādā bez atlīdzības):

Vārds, uzvārds

Personas kods

Amats

Agris Lapiņš

230360-13105

Valdes priekšsēdētājs

Ilmārs Lielmanis

020560-11585

Valdes loceklis

 

5. Izmantotas metodes mērķu un uzdevumu īstenošanai pārskata gadā:

-          biedru kopsapulces, valdes sēdes;

-          vides un ūdeņu aizsardzība;

-          zivju resursu aizsardzība, pavairošana un atražošana;

-          zvejnieku savstarpējās palīdzības un sadarbības attīstības veicināšana;

-          Biedrības biedru interešu pārstāvēšana;

-          jūras resursu racionāla izmantošana;

-          zvejas metožu attīstība;

-          piedāvājuma koncentrācijas palielināšana;

-          zivju tirdzniecības apstākļu uzlabošana Biedrības biedriem;

-          zvejniecības darbības aizsardzība;

-          piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana ņemot vērā kvalitāti un daudzumu;

-          nozvejas un ražošanas prognozēšana;

-          palīdzība Biedrības biedriem tehnikas, iekārtu, ēku būvniecībā un modernizācijā, un darbības veikšanā;

-          sadarbība ar citām nevalstiskām organizācijām.

 

6. Biedrības svarīgākie sasniegumi pārskata gadā:

 

   2016. gadā sadarbības veicināšana ar Skultes ostas pārvaldi, panākot vienošanos biedru saimnieciskās darbības veikšanai būvē zivju uzglabāšanai un pirmapstrādei Skultes ostā, Skultes ielā 5A, nodrošinot kvalitatīvus ostas pakalpojumus zvejniekiem.

  2016. gadā sadarbības turpināšana ar Valsts vides dienesta Lielrīgas un Valmieras  reģionālām vides pārvaldēm, lai atbalstītu valsts zivju resursu aizsardzības iestādes un sniegtu palīdzību zivju resursu un vides aizsardzības kontrolei ciešā sadarbībā ar VVD reģionālo dienestu kontroles sektoru inspektoriem.

   Dalība, kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris, Zivju fonda atbalstītā projektā  Nr.1.32 „Dabisko nārsta vietu atjaunošana Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā 2016. gadā”. Projekta ietvaros nodrošināta aizsargājamo sugu, tai skaitā lašveidīgo zivju (taimiņu Salmo trutta), saglabāšanās un to dabiskā atjaunošanās Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā, veicot to dabisko dzīvotņu atjaunošanu un nodrošinot nārsta migrācijas iespējas.  

Projekta ietvaros veikta Ķīšupes attīrīšana 8 kilometru garumā no atsevišķiem kritušo koku sagāzumiem (pārmērīgi koku sagāzumi veicina upes plūduma izmaiņas un krastu izskalošanu). Tika izzāģēti kritušie koki, likvidēti kritušo koku sagāzumi (45m3), veikta aizaugušo upes krastu atēnošana, attīrīšana no kaltušajiem, bebru aizgrauztajiem un alkšņu slimības izraisīto sēnīšu skartiem kokiem (72 m³). Bebru dambju (35m³) un mākslīgo akmens krāvumu nojaukšana (0,8m³). Ar bebru aizsprostiem palēninājās straujteces, bebri veicina akmeņaino gultņu piesērēšanu un lašu nārsta vietu izzušanu. Celtniecības būvgružu (8m²), sadzīves atkritumu (10m³) un metāllūžņu (0,5 tn) izcelšana no upes ar rokām. Atjaunotas (uzirdinot, izpļaujot) potenciālās lašveidīgo zivju nārsta vietas un veikta jaunu nārsta vietu iekārtošana (980 m²). Upes gultnes mehāniska irdināšana un izpļaušana ar rokām uzlabo ūdens infiltrāciju un apmaiņu upes gultnes virsējos slāņos. Tika atjaunoti upes posmi, kuru gultnēs dominē rupja grants un oļi. Līdz ar to tika samazināts maza izmēra sedimenta daļiņu daudzums gruntīs un ierobežota aizauguma drīza atjaunošanās. Straujos upes posmos lokveidā tiks izkārtoti tur esošie akmeņi, lai bagātinātu to ar skābekli un radītu jaunas zivju nārsta vietas. Ar izpļauto augu noglabāšanu iepriekš sagatavotās vietās tika samazināts upē esošais un ūdens augos akumulētais biogēnu elementu daudzums. Tika novērsta mehāniskā aizdambējuma iespēja zemāk esošajos upes posmos,  nodrošināts labvēlīgs ūdenī izšķīdušā skābekļa režīms. Projekts īstenots 2016. gada maija-augusta mēnesī. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

   Dalība, kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris, Zivju fonda atbalstītā projektā  Nr.1.31. „Zivju resursu pavairošana un atražošana Saulkrastu novada ūdenstilpnēs 2016. gadā”. Biedrības biedri veica projektā norādītās aktivitātes nozvejojot 23 mātītes ar vidējo svaru 3,5 kg un 23 tēviņus ar vidējo svaru 2,5 kg Rīgas jūras līča piekrastē Saulkrastu novada teritorijā izmantojot zvejas rīkus (1 zivju murds un 2 zivju tīkli), Valmieras un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes kontroles sektora inspektoru klātbūtnē. Nozvejotie taimiņu vaislinieki tika uzglabāti speciāli izgatavotā būrī, kas tika novietots Aģes upē Skultes ostas teritorijā ar biedrības biedru apsargāšanu visa laika periodā līdz vaislinieku aizvešanai uz zivju audzētavu ”Tome” taimiņa ikru iegūšanai, inkubēšanai, smoltu audzēšanai un taukspuru apgriešanai. Projekts īstenots 2016. gada marta-novembra mēnesī. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

   Dalība, kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris, Zivju fonda atbalstītā projektā  Nr.1.33 „Dabisko nārsta vietu atjaunošana Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā 2016. gadā”. Projekta ietvaros nodrošināta aizsargājamo sugu, tai skaitā lašveidīgo zivju (taimiņu Salmo trutta), saglabāšanās un to dabiskā atjaunošanās Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā, veicot to dabisko dzīvotņu atjaunošanu un nodrošinot nārsta migrācijas iespējas.

Projekta ietvaros veikta Pēterupes upes attīrīšana no atsevišķiem kritušo koku sagāzumiem 5    kilometru garumā, (pārmērīgi koku sagāzumi veicina upes plūduma izmaiņas un krastu izskalošanu). Tika izzāģēti kritušie koki, likvidēti kritušo koku sagāzumi (70 m3), veikta aizaugušo upes krastu atēnošana, attīrīšana no kaltušajiem, bebru aizgrauztajiem un alkšņu slimības izraisīto sēnīšu skartiem kokiem (35m³). Bebru dambju (21m³) un mākslīgo akmens krāvumu nojaukšana (10m³). Ar bebru aizsprostiem palēninājās straujteces, bebri veicina akmeņaino gultņu piesērēšanu un lašu nārsta vietu izzušanu. Veikta celtniecības būvgružu (15m²), sadzīves atkritumu (20m³) un metāllūžņu (0,5 tn) izcelšana no upes ar rokām. Atjaunotas (uzirdinot, izpļaujot) potenciālās lašveidīgo zivju nārsta vietas un veikta jaunu nārsta vietu iekārtošana (980 m²). Upes gultnes mehāniska irdināšana un izpļaušana ar rokām uzlabo ūdens infiltrāciju un apmaiņu upes gultnes virsējos slāņos. Atjaunoti upes posmi, kuru gultnēs dominē rupja grants un oļi. Līdz ar to tika samazināts maza izmēra sedimenta daļiņu daudzums gruntīs un ierobežota aizauguma drīza atjaunošanās. Straujos upes posmos lokveidā tika izkārtoti tur esošie akmeņi, lai bagātinātu to ar skābekli un radītu jaunas zivju nārsta vietas. Ar izpļauto augu noglabāšanu iepriekš sagatavotās vietās tika samazināts upē esošais un ūdens augos akumulētais biogēnu elementu daudzums. Novērsta mehāniskā aizdambējuma iespēja zemāk esošajos upes posmos. Tika nodrošināts labvēlīgs ūdenī izšķīdušā skābekļa režīms. Projekts īstenots 2016. gada maija-augusta mēnesī. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

  Dalība Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākuma „Zvejas ostas un izkraušanas vietas” projektā Nr. 16-00-F01123-000006 „Zvejas ostas un izkraušanas vietas tehniskā aprīkošana”.

Izkrauto zvejas produktu kvalitātes paaugstināšana. Zvejnieku drošības un darba apstākļu uzlabošana. Projekta īstenošana- Skultes osta: 15.08.2016. – 17.03.2017. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

      Zivju resursu un vides aizsardzības komplekso pasākumu risināšanai turpinājām sadarbību ar esošā reģiona novadu pašvaldībām, šo pašvaldību domēm, veicot kompleksus pasākumus regulārai un biežākai upju apsekošanai, ar pastiprinātu kontroli, sadarbībā ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu kontroles sektora inspektoriem, lai cīnītos ar malu zvejniecību, kā arī malu zvejnieku izliktā aprīkojuma regulārai izvākšanai no upēm un Rīgas jūras līča piekrastes.

  Šajā sakarā Saulkrastu novada dome sniedza finansiālu atbalstu degvielas iegādei kontroles reidu veikšanai un atbalstīto projektu līdzfinansējumam 2016. gadam, par kuru izlietojumu piestādītas likumdošanā atbilstošas atskaites.

   Zivju resursu aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, biedrības biedri, sadarbībā ar VVD Valmieras un Lielrīgas reģionālās vides pārvalžu kontroles sektora inspektoriem, veica aktivitātes zivju resursu aizsardzības pasākumos 2016. gadā:

           Veikto reidu skaits: 92

           Izņemto nelikumīgo zivju tīklu skaits: 46

           Izņemto nelikumīgo nēģu murdu skaits: 12

           Izņemto nelikumīgā zvejā izmantoto žebērkļu skaits: 2

           Izņemto nelikumīgā zvejā izmantoto elektrozvejas aparātu skaits: 1  

           Sastādīto pārbaudes aktu skaits: 92

          Noformēto administratīvā pārkāpuma protokolu skaits: 8

          Pēc konstatētajiem pārkāpumiem sākto kriminālprocesu skaits: 1

   Veikta arī sabiedrības informēšana, lai celtu iedzīvotāju apzinīgumu un sekmētu izpratni par vides saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības nepieciešamību. Informatīvie pasākumi ir nepieciešami, kā preventīvi soļi, lai samazinātu arī neapzinīgu cilvēku nelikumīgās darbības jūras piekrastē, upēs un tās krastos.  

    Veicinot sadarbību ar citām nevalstiskām organizācijām 2016. gadā, turpinājām darbību Publisko un privāto partnerattiecību biedrībā „SERNIKON”.

7. Attīstības perspektīvas:

 

            Sadarbības veicināšana ar Skultes ostas pārvaldi, nodrošinot kvalitatīvus ostas

         pakalpojumus zvejniekiem izkrauto zvejas produktu kvalitātes paaugstināšanā un        

         zvejnieku drošības un darba apstākļu uzlabošanā.  

                     

  Sadarbības turpināšana ar Valsts vides dienesta Valmieras un Lielrīgas reģionālām vides pārvaldēm, lai atbalstītu Valsts zivju resursu aizsardzības iestādes un sniegtu palīdzību zivju resursu un vides aizsardzības kontrolē.

Zivju resursu un vides aizsardzības komplekso pasākumu risināšanai turpinām sadarbību ar esošā reģiona novadu pašvaldībām, šo pašvaldību domēm, veicot kompleksus pasākumus regulārai un biežākai upju apsekošanai ar pastiprinātu kontroli sadarbībā ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu kontroles sektora inspektoriem, lai cīnītos ar malu zvejniecību, kā arī malu zvejnieku izliktā aprīkojuma regulārai izvākšanai no upēm un Rīgas jūras līča piekrastes.

Dalība Zivju fonda (ZF) finansētos Saulkrastu novada domes projektos.

Dalība Vides aizsardzības fonda projektu  aktivitātē „Sadarbības projekti starp NVO un vides institūcijām vides aizsardzības sistēmas kapacitātes palielināšanai vides jautājumu risināšanā”.  

Turpināsim sadarbības veicināšanu ar Zinātniskā institūta ”BIOR” darbiniekiem un ar Latvijas ihtioloģijas biedrību, veicot esošā reģiona mazo upju monitoringu pēc taimiņu mazuļu (smoltu) ielaišanas esošajās upēs.

Biedrības mājas lapā (www.vzb.lv), tiek atspoguļoti zivju resursu aizsardzības un kontroles pasākumu rezultāti, preventīvie pasākumi, kuru rezultātā novērsti daudzi pārkāpumi, kā arī informācija zvejniekiem un makšķerniekiem.

Biedrības mērķis ir ar preses un plašsaziņas līdzekļu starpniecību iesaistīt pēc iespējas vairāk vietējās sabiedrības zivju, ūdens un dabas resursu aizsardzībā.

 Veicinot sadarbību ar citām nevalstiskām organizācijām 2017. gadā, turpināsim darbību Publisko un privāto partnerattiecību biedrībā „SERNIKON”.

Tiks turpināts darbs saskaņā ar mērķiem un uzdevumiem, kas nosaukti statūtos.

 

 8. Skaidrojumi par noteiktiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem:

      8.1. Skaidrojums bilances rindai “Ilgtermiņa ieguldījumi”:

    Pamatlīdzekļu atlikusī vērtība uz 31.12.2015.                                                    9466 EUR

    Pamatlīdzekļu iegāde 2016.gadā                                                                              0 EUR

    Aprēķināts nolietojums par 2016.gadu                                                               1774 EUR

    Atlikusī bilances vērtība uz 31.12.2016.                                                            7692 EUR

8.2. Skaidrojums bilances rindai “Debitori”:

Avansa maksājums par pamatlīdzekļiem projektu realizācijai                          20647 EUR

    8.3. Skaidrojums bilances rindai “Nauda”:

   Naudas līdzekļi bankas kontā                                                                              2573 EUR

8.4. Skaidrojums bilances rindai “Rezerves fonds”:

   Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem, kas iesk. rezerves fondā                   10750 EUR

   Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem, kas samazina rezerves fondu               485 EUR

  Atlikums pārskata gada beigās                                                                          10265 EUR

8.5. Skaidrojums bilances rindai “Ilgtermiņa kreditori”:

Aizņēmumi projektu realizācijai                                                                        20647 EUR

8.6. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai „Biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas”:

  Biedru nauda                                                                                                            71 EUR

8.7. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai „Saņemtās dotācijas”:

  No valsts un pašvaldības budžetiem finansējums                                               30930 EUR

8.8. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai „Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana”

 Aprēķinātais pamatlīdzekļu nolietojums                                                               1774 EUR

8.9. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai “Citi izdevumi”:

 Naudas apgrozījuma blakus izdevumi                                                                       66 EUR

 Mājas lapas uzturēšanas izdevumi                                                                          174 EUR

 Realizēto projektu izdevumi                                                                                 29472 EUR

 Kopā “Citi izdevumi”                                                                                         29712 EUR

9. Pārskata gadā nav saņemti ziedojumi.

10. Informācija par nodokļiem un nodevām – pārskata gadā nav aprēķināto un budžetā pārskaitīto nodokļu.

11. Saistības, kas nav ietvertas bilancē – nav.

12. Ar darba līgumiem nodarbināto nebija, darba algas netika maksātas.

13. Valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis pilda savus pienākumus bez atlīdzības.

 

Biedrība ”VZB” pateicas visiem saviem biedriem un sadarbības partneriem par sniegto neatsveramo atbalstu zivju un dabas resursu aizsardzībā.

 

Valdes priekšsēdētājs                                                    Agris Lapiņš

 

2017.gada 07.martā.

Saulkrastos maluzvejnieks nejūtas kā mājās

Saulkrasti ir vieta, kur Rīgas jūras līcī ietek četras upes: Aģe, Ķīšupe, Pēterupe un Inčupe. Rudenī, sākoties vētru laikam, upēs no jūras nārstot ienāk nēģi, laši un taimiņi.

Tad arī sākas rosība upju krastos, jo vienmēr bijuši cilvēki, kuri ar tīkliem, murdiem, žebērkļiem un Latvijā aizliegtajiem elektrozvejas rīkiem metas ķert nārstot atnākušās zivis. Un, protams, ir vīri, kuri viņiem to neļauj darīt, – vides inspektori, valsts un pašvaldības policisti, arī brīvprātīgie zivju sargi.

Valsts vides dienesta sabiedriskais inspektors Imants Dambis pamatīgi nopūlējās, lai atbrīvotu Aģes upi no murdiem. foto:VZB.LV

Jaunākajam maluzvejniekam – tikai 12 gadu

Ar vīriem no Vidzemes zvejnieku biedrības – Valsts vides dienesta sabiedrisko inspektoru Imantu Dambi, kurš ar maluzvejniekiem karo kopš 1979. gada, Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektoru Jāni Brantu un biedrības biedru Gunāru Uzuliņu – sastopamies pie Zvejniekciema stadiona. Tepat blakus ir Aģes upe, kurā rudeņos no jūras nārstot nāk nēģi, laši un taimiņi. Zivis šurp vilina upes straujais tecējums un akmeņainā grunts. Upes aktīvais posms – no jūras līdz Mandagu dambim – ir 4,4 kilometrus garš. Tālāk zivis netiek, jo nav zivju ceļa.

Arī netālā Pēterupe, kas jūrā ietek tuvāk Pabažiem, atzīta par Eiropas mērogā nozīmīgu mazo lašupi. Zivis ir arī Ķīšupē un Inčupē.

„Šogad maluzvejnieki pārāk aktīvi nav, jo zemais ūdens līmenis ietekmē arī zivju daudzumu. To ir mazāk nekā parasti, un dažu zivtiņu dēļ neviens īsti negrib riskēt, taču trīs aizdomīgas kompānijas pie upēm jau manītas,” teic Jānis Brants, piebilstot, ka ar katru gadu maluzvejnieku tomēr kļūstot aizvien mazāk. Taču atlikušie gan darbojoties ar nelokāmu pārliecību, ka viņus nenoķers, – viņi ir bruņojušies ar rācijām, nakts redzamības ierīcēm un velta laiku, lai paši izsekotu inspektorus. „Taču šādas kompānijas mēs pazīstam jau pēc „rokraksta” – kā un kur tiek likti murdi, no kādiem materiāliem tie veidoti. Atšķiras arī zivju sišanas metodes ar elektrību. Pieķeršana pie rokas tad ir tikai laika jautājums,” uzsver J. Brants.

Jautāts, kāds tad ir mūsdienu „vidējā” maluzvejnieka portrets, viņš teic, ka pārsvarā tas ir jau ar mātes pienu iegūts amats, proti, uz upi ķert lašus ir gājis viņa tēvs un vectēvs, un to dara arī mazdēls, ja vien abi ar tēvu nav aizbraukuši uz ārzemēm. Tātad – sākot ar 70 gadus veciem sirmgalvjiem un beidzot ar padsmitgadīgiem puišeļiem. Jaunākajam „maliķim”, ko vides inspektors aizturējis, esot bijuši tikai 12 gadi.

Kādus pierādījumus vēl vajag?

 

„Tāpat kā kādreiz, arī tagad zivis tiek ķertas peļņas vai pudeles dēļ. Taču savulaik bija ļoti vienkārši: ja tāds brakonjers noķēra zivi, viņš nesa to pārdot kaimiņu Pēterim vai Miķelim, lai dabūtu pudelīti. Tagad tā vairs nav. Piemēram, Saulkrastos noķertu lasi vai taimiņu viņš vedīs pārdot uz Limbažiem vai Valmieru, tikai ne te uz vietas. Jo mazāk kāds zina, ko tu slepeni pie upes dari, jo labāk,” teic J. Brants.

Savukārt elektrozvejas, patiesībā zivju sišanas ar elektrību, ziedu laiki, kas reizē bija arī vismežonīgākie, bijuši 90. gadi, kad vienā naktī viņš pie upes varējis noķert vismaz pāris kompāniju ar zivju sitamajiem aparātiem. I. Dambis atceras, ka bijuši arī maluzvejnieki, kuriem inspektoriem pat trijatā bijis nedroši tuvoties. Tagad esot tas pats, tikai daudz mazākos apmēros un ar Ķīnā ražotiem elektrozvejas aparātiņiem. Tā kā Latvijā elektrozveja ir krimināli sodāma nodarbe, baidoties no pieķeršanas, elektrozvejas aparātus pa pastu no Ķīnas šurp sūta izjauktus pa blokiem.

 

Savulaik nelikumīgas elektrozvejas laikā Saulkrastos, Pēterupē, gājuši bojā cilvēki, bet cilvēkiem atmiņa ir īsa.

Reiz pie rokas noķērām vīru, kurš bija uzmetis vadus uz elektrolīnijas, izritinājis 100 metru garu kabeli līdz upei, savienojis ar zivju sitamo rīku un, uzvilcis gumijas zābakus, gatavojās kāpt upē. Atbrauca policija un „Latvenergo” pārstāvis. Notestēja, cik daudz strāvas ir vados, bet pierādījumu trūkumu dēļ „maliķi” atlaida. Izrādās, pierādījumi būtu bijuši tad, ja vīram līdzās būtu maiss ar nosistām zivīm. Bet kas būtu noticis, ja brīdī, kad viņš sit zivis, kāds nejauši būtu piegājis pie upes?” vaicā inspektors Dambis.

Patiesībā Saulkrastu upītes nosargāt neesot viegli, atzīst zivju sargi. Vietās, kur tās tek cauri dārziņu kolonijām, ir sēta pie sētas, bet tie, kas aiz tām dzīvo, bieži vien cits citu nemaz nepazīst. Piemēram, Ķīšupes krasti patiesībā esot viena liela „Šanhaja”, un iedzīvotāji nav vietējie. Un tad jau arī upes ūdeņos sarodas tīkli, elektrības kabeļi un kas tik vēl ne. Piemēram, tāds dārzkopis ar elektrosūkni ņem ūdeni no upes un pie viena pasit arī zivis.

Igauņi var, mēs arī varēsim

Vidzemes zvejnieku biedrība dibināta pirms sešiem gadiem, un pašlaik tajā ir kādi 30 biedri, kam rūp tas, kas notiek Vidzemes jūrmalas ūdeņos, stāsta J. Brants.

Reiz biedrības dalībnieki aizbraukuši paskatīties, kā zivju resursu aizsardzības jomā veicas kaimiņiem igauņiem, un pārliecinājušies, ka viņi dara to pašu, ko latvieši. Tehniskais aprīkojums gan kaimiņiem izrādījies labāks. Piemēram, viņi no izplatītāja Latvijā nopirkuši nakts redzamības kameras, ar kurām tumsā visu var skaidri saskatīt pat 200 metru attālumā. Arī Vidzemes zvejnieku biedrība ar Zivju fonda palīdzību ieguvusi atbalstu šādu ierīču iegādei, bet ar pirkšanu gan tik viegli neesot gājis, jo viņiem paziņots, ka, tā kā tie esot piektās paaudzes nakts redzamības rīki, tādus savām vajadzībām varot iegādāties tikai armija, ne vides inspektori, kuri taču neesot nekāda specvienība. Taču J. Brants teic, ka beidzot skaidrība šajā lietā ieviesta un modernu nakts redzamības rīku iepirkums beidzot būs, tā ka Vidzemes zvejnieku biedrība varēs zivis sargāt tikpat labi cik igauņi.

Arī Valsts vides dienestā apstiprināja, ka nakts redzamības iekārtu iepirkums lašu nārsta vietu uzraudzīšanai ir noticis. Tiesa, pašlaik tas ir apstrīdēts tiesā.

Inspektoram uzticība ir jāiegūst

Valsts vides dienesta inspektors J. Brants teic, ka par dabas aizsardzību interese ir arī skolēniem. Viņi ir klāt reizēs, kas upēs tiek laisti zivju mazuļi. „Esmu pārliecināts, ka daudzi no viņiem nekad neko sliktu pie upes nedarīs. Jau tagad bērni, redzot kaut ko aizdomīgu, pastāsta par to saviem vecākiem, savukārt tie ziņo mums – vides inspektoriem.

No otras puses, neceri, ka cilvēki tev tūlīt sāks zvanīt un stāstīt, kur un kad redzējuši maluzvejniekus. Uzticība ir jāiekaro. Ir jābūt arī pārliecībai, ka informācija, tostarp par tās sniedzēju, neaizies apkārt pa pasauli. Tāpat jāzina, ka tu tiešām kaut ko darīsi, ja tev būs ziņots par nelikumībām. Kad būs skaidrs, kas viss ir tā, kā vajag, un uzticība būs iekarota, tad zvanīs. Īpaši daudz zvanu saņemam rudeņos, bet tas jau pieder pie lietas,” teic zivju resursu sargs.

Avots

Subcategories